+670 77879422 grec@apc.gov.tl

Dili 04 Setembro 2023 – Autoridade Protesaun sivil Apoiu ona material konstrusaun uma nian, orsamentu maun de no kustu transporte ba vitima desastres 62 iha Munisipiu Liquisa.

Distribuisaun material konstrusaun ne’e S.E Sekretariu Estadu Protesaun Sivíl Domingos Mariano Reis, entrega simboliku material konstrusaun uma nian, osan mão de obra no kustu transporte ba vítima desastre naturais uma kain 62.

 S.E Sekretariu Estadu Protesaun Sivíl Domingos Mariano Reis, hateten SEPC responsavél imediatamente ba vítima ne’ebé hasoru dezastre naturais nafatin halo ezersisiu atu responde ba familia ne’ebé mak hasoru dezastre, tambá ne’e ha’u sei halo ezersisiu maka’as iha fulan rua.

SEPC orienta ba APC reverifika dadus inan aman ne’ebé sofre dezastre iha fulan kotuk to’o agora atu nue’e sira mos simu material konstrusaun hanesan vitima sira simu ne’e maibe tuir nia kriteriu no faktus akontese duni desastres ka lae.

SEPC Apela nafatin ba vítima sira atu hado’ok husi fatin ne’ebé risku atu nune’e hela iha fatin ne’ebé seguru atu keta akontese dezastre iha tempu tuir mai.

Administrador Munisipíu Liquisa Pedro P. Gomes Hateten, dezastre hotu akontese tamba natureza, no dezastre akontese iha fatin hotu-hotu, maibé Munisipiu Likisa menus dezastre naturais, no uma kain 62 mak afeta, no ohin loron hetan apoiu imediatamente husi SEPC.

Adminsitrador ne’e husu Vítima Desastres sira atu responsavél ba sasan ne’ebe mak apoiu husi governu atu nunee’e bele hari’I fila fali hela fatin ne’ebé dignu no seguru. husi parte Autoridade ho polisia sei halo monitoriza ba konstrusaun uma bá vítima dezastre naturaisnian relasiona ho material konstrusaun ne’ebe maka simu ona.

Komandante Autoridade Protesaun Sivil Munispíu Liquisa, Inspector Xefi Manuel M. dos Santos Apela ba komunidade vítima ba dezastre sira atu uza didi’ak sasan sira ne’ebé governu fahe, atu nune’e bele resolve fila fali problema ne’ebé imi hasoru durante ne’e,tamba imi nia uma hetan estragus husi desastres.

Autoridade Protesaun Sivil , koordenasaun ho Autoridade Munisipíu atu hala’o nafatin monitoriza ba material konstrusaun vítima dezastre ne’e maka simu ona ne’ebe hetan distribuisaun husi governu . Vítima dezastre sira mós sei assina deklarasaun atu nune’e sira bele hadia no hari’I fila fali uma ne’ebé hetan estragus.

 Dekretu-Lei N.° 7/2021 De 22 de Junho

APOIU PUBLIKU HOSI ESTADU BA VITIMAS ASIDENTES GRAVES GA KATÁSTROFES

Hosi tinan ikus mai to agora, verifika ona asidentes graves no katastrofes nebe fo konsekuensias bo’ot ba ema no sasan.

 Artigu 9.°Doasaun Material Konstrusaun Hodi Hadia ga Hari Fali Uma

  1. Estadu bele fo apoiu hodi hadia ga hari fali vitimas sira nian uma wain-hira sofre ba asidentes graves ga katastrofes nebe estraga vitimas sira nia uma, liu hosi doasaun material konstrusaun.
  2. Apoiu previstu iha numeru anterior la bele atribui ba uma hirak nebe maka:
  3. a) Iha zona nebe, tuir rezolusaun Governu nian, no la depende ba periudu vijensia, zona ho medidas preventivas ba regulasuan provizoria ba rai nebe tenke evita atu uza atu la bele repete fali akontesimentu hirek ne’e ga labele akontese situasaun pior liu tan, liu-liu laho ga hadia fali uma iha fatin sire ne’e, iha termus n.° 2 no 3 hosi artigu 21.° da Lei 12/2020, de 2 de dezembru;
  4. b) Iha rai nebe klasifika nudar Estadu nian, iha termus do artigu 8.° da Lei n.°13/2017, de 5 de Junhu, hodi aprova Rejimi Espesial atu fo definisaun ba Titularidade ba sasan Imovel ga dominiu publiku afetu ba ema sira seluk.
  5. c) Iha rai nebe konsireda tama iha zona espesial sira nebe hetan protesaun 50 metrus, konta hosi limiti externu ba rai nebe konsidera hanesan patrimoniu kultural imovel, iha termus artigus 21.° no 23.° hosi Dekretu-Lei n.° 33/2017, de 6 de Setembru, hodi aprova Rejimi Juridiku ba Patrimoniu Kultural;
  6. d) Iha rai ga edifisius nebe iha antes ona maibe sei iha situasaun disputa wain-hira akontese asidente grave ga katastrofe, no iha ambitu no asaun nebe sei iha Tribunal Judusial ga iha hela prosessu administrativu iha Comissaun Terras no Propriedades.

LEI N.º 12/2020 de 2 de dezembro LEI DA PROTESAUNSIVIL,

Enkuadra iha Sistema Integrado Seguransa Nasional nian, protesaun sivil, nebe mai hodi komplementa, halao papel fundamental/importante iha prevensaun ho resposta ba situasaun asidente, katástrofe ka kalamidade nebé mai husi ita ema nia hahalok ka naturesa nian, haré husi nia gravidade determina oinsa ita halao asaun lalais hodi salva populasaun iha perigu nia laran ho fo fila fali situasaun normal moris nian nebé afeta husi situasaun desastre sira ne’e iha tempu badak nia laran.

KAPÍTULU I DISPOSISOENS GERAIS, Artigu 1.º Protesaun Sivil

  1. Protesaun sivil ne atividade nebé desenvolve husi Estado, husi Regiaun Administrativa Espesial Oé-cusse Ambeno (RAEOA), husi munisípius, husi populasaun hó husi entidades públikas nó privadas sira hotu hó finalidade atu prevene riskus koletivuskona ba situasaun asidente grave sira ka katástrofe hodi hamenus sira nia efeitus hó protege nó sokorru ema hó sasan nebé iha perigu laran bainhira situasaun sira né akontese.
  2. Atividade protesaun sivil nian né permanente, multidisiplinar hó multi setoral, nebé kompete ba organismos Administrasaun Pública hotu nian atu buka haka’as an hodi promove kondisoens hotu nebé presisa atu hodi esekuta/hala’o, sem prejudika knar apoio mútuo/hamutuk entre organismus hó entidades nebé nível hanesan ka nível bot liu.
  3. Atividade protesaun sivil nian preve iha planos prevensaun nian, kontingênsia hó emergênsia nian ba níveis atuasaun oin-oin nian.

Artigu 6.º Deveres gerais hó espesiais

  1. Populasaun hotu hó entidade sira seluk iha dever atu kolabora hodi hala’o objetivus protesaun sivil nian, haré ba disposisaun preventiva sira iha lei hó regulamentu sira hó kumpri ordens, instrusoens ka orientasoens husi autoridades kompetentes ka agentes responsáveis ba seguransa nasional, hó mós defesa nasional, seguransa interna hó protesaun sivil.
  2. Funsionárius hó agentes Estadu nian hó pessoas koletivas direitu públiku nian (instituisoens estadu nian), hanesan mós membrus husi órgauns gestaun empresas públikas sira nian (estadu nian), iha dever espesial atu kolabora hó organismus protesaun sivil nian.
  3. Responsáveis sira ba administrasaun, diresaun ka xefia husi empresas privadu sira hó formasaunnebé nia kolaborasaun tanba lalaok nia serbisu nian nebé presisa iha lisensa sei iha mós dever espesial atu kolabora hó órgauns nó agentes protesaun sivil nian.
  4. La kumpri ka la halo tuir hó resiste ba ordens ka instrusoens nebé hasai husi entidades kompetentes, bainhira hala’o iha situasaun alerta, kontingensia ka kalamidade sei hetan sansaun tuir saida mak hatur iha lei penal hó pena sira ne’e bele hetan agrava iha 1/3 iha nia limite mínimu hó máximu.
  5. Violasaun ba dever espesial nebé preve ona iha númerus 2 hó 3 bele hetan konforme nia kasu sira bele hetan responsabilidade kriminal hó disiplinar tuir lei haruka.

Lei Dekretu-Lei N.° 7/2021 De 22 de Junho

APOIU PUBLIKU HOSI ESTADU BA VITIMAS ASIDENTES GRAVES GA KATÁSTROFES no LEI N.º 12/2020 de 2 de dezembro LEI DA PROTESAUNSIVIL, ne’e maka sai matan dalan ba ita hotu atu lao tuir no banate tuir hodi regula ita hotu. #Bethy Gama

 

X