+670 77879422 grec@apc.gov.tl

Dili, 11 Maiu 2023- Gabinete Relasaun Externa no Komunikasaun (GREC) Deseminasaun Lei Base Protesaun Sivil LEI N.º 12/2020 de 2 de dezembro LEI BASE DA PROTESAUNSIVIL ba kadetes Bombeirus foun sira ne´ebé halao hela formasaun iha Kuartél Unidade Espesiál-APC, Comoro, Dili.

Deseminasaun LEI N.º 12/2020 de 2 de dezembro LEI BASE DA PROTESAUNSIVIL ne’e, Diretor Gabinete Relasaun Externa no Komunikasaun, Anacleto Caetano iha nia materia, introduz Lei Autoridade Protesaun Sivíl ne’ebé establese ona iha Vizaun no Misaun Autoridade Protesaun Sivíl nia responsabilidade, ho kna’ar sira ne’ebé durante ne’e Autoridade Protesaun Sivíl implementa iha terrenu, Enkuadra iha Sistema Integrado Seguransa Nasional nian, protesaun sivil, nebe mai hodi komplementa, halao papel fundamental/importante iha prevensaun ho resposta ba situasaun asidente, katástrofe ka kalamidade nebé mai husi ita ema nia hahalok ka naturesa nian, haré husi nia gravidade determina oinsa ita halao asaun lalais hodi salva populasaun iha perigu nia laran ho fo fila fali situasaun normal moris nian nebé afeta husi situasaun desastre sira ne’e iha tempu badak nia laran.

Relevante tebes órgãos ho serviços nebé sei kompoen sistema ba sokorru hó protesaun sivil, nebé ita hakarak mós integradu nebé sei kofirma husi knar ka funsaun sira nebé fó ba sira iha planu seguransa interna nian, hó ba agentes protesaun sivil nian, biar atu hanesan kompetensia prinsipal ka kompetensia subsidiária artikulada ka hamutuk hó forsas defesa ho seguransa tuir lei haruka.

Entertantu, Xefi Komunikasaun GREC João de Sousa Filipe aprezentasaun Dekretro-Lei N.° 20/2022 De 4 de Maiu NUMERU UNIKU NASIONAL BA EMERJENCIA.
Desiminasaun lei APC ne’e importante tamba atu assegura kuadru normativu aptu atu promove kultura ba seguransa nian, prevensaun no mitigasaun ba riskus wain-hira mosu asidentes graves ga katastrofes, no-mos baze ba intervensaun publika ho sokorru ba populasaun nebe hetan susar hosi akontesimentus sira ne’e.

Dadaun ne’e Timor-Leste iha rede ba telekomunikasaun nebe inklui numerus emerjensia nebe atribui ba instituisoens barak, nebe ida-idak iha nia responsabilidade kona ba materia ida ne’e. signifika katak sidadaun sira tenke hatene numerus kontatu sira ne’e hotu no entidades nebe maka koresponde ba numerus hirak ne’e, maibe numerus hirak ne’e la ajuda atu estabelece kontatu ho lais no urjensia atu bele fo resposta ba emerjensias.Tan ne’e, konsidera ba progresus nebe teknolojia informatika permiti iha redes telefonikas publikas no privadas, bele konsidera no avansa ho kriasaun ba numeru telefone uniku ba emerjensia ba nasaun tomak no ba instituisoens nebe halao servisus ba emerjensia.

Numeru Uniku ba Emerjensia ida ne’e tenke Sentraliza iha entidade ida deit hodi kordena ajudas nebe iha atu fornese ba sidadaun sira, entidade ne’e maka hanesan Autoridade Protesaun Sivil, tanba APC maka sai hanesan entidade responsavel hodi halo kordenasaun ba ajentes hotu-hotu iha Protesaun Sivil, nebe konfere mos ho koerensia total no responsabilidade ida ne’e, hodi hetan atribuisaun foun ne’ebe refere ba konsentrasaun no Sentralizasaun ba meios, no ho poupansa ida nebe rezulta ba extinsaun ga halakon sentrais telefonikas hirak nebe iha dadaun ne’e, no halo automatizasaun ba procedimentus rezolusaun ba emerjensias nian loro-loron iha situasaun asidentes graves ga katástrofes ba futuru.
Kadetes foun ne’e hamutuk 96 ne’e atu koloka iha Munisipiu Ermera, Munisipiu Liquisa no Munisipiu Manatuto.

Foto & Textu, EDWIN-GREC

X